2021.gada vasarā studenšu korporācija Selga un Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) kopā ar radiem, draugiem un vietējiem atbalstītājiem ievāca smilšu paraugus 25 Latvijas pludmalēs, lai pirmo reizi Latvijā izpētītu un kartētu, kāds ir mikroplastmasas piesārņojums piekrastes smiltīs no Papes līdz Ainažiem.
Iegūti pirmie pētījuma rezultāti, kas apliecina, ka mikroplastmasas piesārņojums sastopams visās Latvijas pludmalēs, tomēr to skaits dažādās pludmalēs var būt ļoti atšķirīgs.
Lielās plastmasas daļiņas (lielākas par 5 mm) vidēji tika konstatētas 5 daļiņas uz kvadrātmetru virsējā 5 cm smilšu slānī. Savukārt, daļiņas, kas bija izmēra robežās 1mm līdz 5 mm tika konstatētas jau daudz lielākā apjomā, vidēji aptuveni 100 daļiņas uz kvadrātmetru. Tas atbilst arī vispār zināmajai sakarībai – jo mazāka izmēra mikroplastmasa, jo lielākā skaitā tā ir sastopama. Šobrīd norisinās darbs pie vismazākā izmēra frakcijas, kas ir izmēra robežās no 100 mikrometriem līdz 1 mm un paredzams, ka to būs vairāki simti uz vienu kvadrātmetru pludmales smilšu.
Par tīrākajām pludmalēm no mikroplastmasas viedokļa varam saukt, piemēram, Jūrkalni, kur 1mm līdz 5 mm mikroplastmasas daļiņas uz kvadrātmetru vidēji ir tikai 5 daļiņas.
Izteikti liels šī izmēra mikroplastmasas daļiņu daudzums ir Akmeņraga pludmalē – vairāk kā 500 daļiņas uz vienu kvadrātmetru.
Pēc formas izteikti dominē daļiņas, kas līdzinās šķiedrām, mazāk sastopami fragmenti un plēves. Attiecībā uz konstatēto polimēru nav pārsteigumu – visbiežāk izplatītais mikroplastmasas piesārņojuma veids Latvijas pludmalēs ir polietilēns, tam seko polipropilēns un polistirols.
Augsta un zema blīvuma polietilēns joprojām ir vispieprasītākais un tāpēc arī visvairāk ražotais plastmasas materiāls. Lielākā daļa no saražotā daudzuma tiek izmantots tieši kā iepakojuma materiāls.
Šis ir pirmais mikroplastmasas piesārņojuma uzskaitījums Latvijas pludmalēs, tas ir būtisks pētniecības un monitoringa sākumpunkts turpmākai piesārņojuma izvērtēšanai.
Studenšu korporācija Selga un LHEI izsaka paldies visiem 250 brīvprātīgajiem, kas piedalījās paraugu ievākšanā.
Pētījuma finansiālais nodrošinājums – studenšu korporācijas Selga ziedojumi, kā arī LHEI tehniskais atbalsts. Pētījuma metodoloģiskie risinājumi tapuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359 projekta ietvaros.
Vairāk informācijas: LHEI pētniece un Selgas filistre Inta Dimante-Deimantoviča, inta.dimante-deimantovica@lhei.lv.
