Dibināšana

Selgas vēsture aizsākās krietni pirms oficiālā dibināšanas datuma. Doma par korporācijas dibināšanu bija kāda iekšēja dziņa meklēt draudzību, veidot sevi, lai varētu un prastu pateikties tām un tiem, kas deva iespēju apmeklēt Alma Mater un kalpot savai tautai pēc labākās sirdsapziņas.

No selgu atmiņām:
“Ir 1926. gada 18. novembris. Dažas Latvijas universitātes studentes nostājušās Raiņa bulvārī un skatās, kā pulcējas mācību spēki, studentes un studenti gājienam uz Brāļu kapiem. Pa lielākai daļai studentes un studenti pienāk organizēti no saviem dzīvokļiem — konventiem. Arī studentes vēro gājienu, gribētu pievienoties, nest skujas zariņu Brāļu kapos dusošiem varoņiem. Bet, kur tu stāsies? Gājiena beigās? Brauksi ar tramvaju? Neviens no plāniem nav pieņemams. Atliek vienīgi noskatīties, kā gājiens kā krāšņu ziedu straume virzās uz priekšu pa Brīvības bulvāri, Brīvības ielu u.t.t.” (fil! Alma Millere)

Šāda noskatīšanās neapmierināja studentes un izskanēja domas par iestāšanos kādā korporācijā, līdz runas nonāca līdz jaunas korporācijas dibināšanas idejai. Spriedelēšana nebija gara. Mazais pulciņš — piecas vai sešas studentes devās uz Alīdas Graudules un Martas Rullītes istabu Aizsargu ielā, lai pārrunātu, kas darāms. Pārrunas bija sekmīgas. Tika norunāts atkal satikties pēc nedēļas. Katrai bija savs uzdevums.

Kad pēc nedēļas notika otrā satikšanās, izrādījās, ka jau 25 studentes bija izteikušas vēlēšanos piedalīties jaunās organizācijas dibināšanā. Tika izvēlēta pagaidu valde, taču, tā ka visas strādāja un studēja, brīvā laika bija pamaz un nākošā tikšanās bija tikai 1927.gada janvārī. Šajā reizē studentes jau vienojās par savas korporācijas nosaukumu — Selga — un krāsām — dzeltens, zils, sudrabs, un devīzi, kas prasīja ilgākas pārrunas, līdz beidzot vienojās par īsu un precīzu — "Veido sevi!".

Ārējie statūti jau bija izstrādāti, taču nebija vēl iekšējo statūtu. Bija jāmeklē palīdzība pie kāda no vecākiem studenšu konventiem. Tā kā vislabāk jaunās selgas pazina dažas Imerias aktīvās komilitones, tad no viņām arī ieguva visu nepieciešamo informāciju un atbalstu, kā rezultātā arī turpmāk selgām ar imerietēm izveidojās patiesa draudzība, viņas bija mīļas viešņas Selgā priekos un bēdās.

1927.gada janvārī notika pilnsapulce Nacionālās jaunatnes savienības telpās Parka ielā 6.

Dažādu motīvu vadītas dažas studentes aizgāja no aktīvo studenšu pulka un par jaunās korporācijas Selga dibinātājām kļuva palikušās 19 studentes: Anna Ābola Čakanovska, stud.med., Marta Ābole-Fridrichsone, stud.rer.nat. , Antonija Apine-Bērziņa, stud.rer.nat., Emma Damberga, stud.agr., Alvīne Enoka Muzikante, stud.agr., Alīda Graudule, stud.pharm., Austra Jurkovska-Cīce, stud.iur., Hermīne Kaužēna, stud.pharm., Alma Legzdiņa Kornete, stud.med.dent., Alise Malkolme-Niedra, stud. agr. , Erna Priede-Jansone, stud. med., Olga Priede-Ābola, stud.pharm., Olga Punga, stud.rer.nat., Marta Rullīte, stud.med., Irma Stunda-Slokenberga, stud.pharm. , Marta Šķiņķe, stud. phil., Mērija Ulme-Zariņa, stud.pharm., Alma Ventere-Millere, stud.med., un Flora Zariņa-Austruma, stud.dent..

Nākamā sanāksme notika 1927.gada 17. februārī, tajā ievēlēja pirmo Selgas prezidiju: Martu Šķiņķi, stud. phil., Almu Venteri-Milleri, stud.med., un Alīdu Grauduli, stud.pharm., un audzinātāju Martu Rullīti, stud. med.. Tāpēc šo dienu uzskata par piektās latviešu studenšu korporācijas Selga dibināšanas dienu.