Pirmie gadi

SELGA bija pirmā korporācija, kurai bija jāseko dažādiem kopējiem korporāciju oficiāliem noteikumiem, no kuriem pirmais – jāizvēlas kuratore. SELGA lūdza studenšu korporāciju IMERIA par savu kuratori — kā tai laikā runāja — krustmāti. Imeria lūgumu akceptēja. 1927. gada martā tika nokārtota statūtu reģistrēšana Universitātē un Apgabaltiesā. Pēc noteikumiem līdz uzņemšanai S!P!K! selgām bija jāstaigā “segtām krāsām” – ¾ krāsu un cirķeļu bija pārklātas ar melnu drēbi, kā dēļ ieguva nosaukumu “segtie čeki”. Daudz darba un izturības bija jāiegulda, lai krāsas varētu atsegt, ko apzinājās arī pirmās, kopskaitā sešas, jaunās meitenes, ko uzņēma selgu pulkā.

Tā intensīvā darbā aizritēja gads. 1927. gada 18. novembrī kopā ar savu krustmāti S!K! Imeria selgas ieradās pie Universitātes, lai dotos sen gaidītā gājienā uz Brāļu kapiem.

Pateicoties kuratorēm imerietēm un pašu selgu komilitoņu (jeb tautiešu) aktivitātei 1928. gada maijā SELGA tika uzņemta Studenšu prezidiju konventā, un varēja atsegt krāsas.

1927./28. māc. gads bija pārbaudījums ikvienai selgai –  gan dibinātājai, gan meitenei, tomēr darbs veicās labi. Lai gan selgu pulciņš tai laikā vēl nebija nekāds lielais, tomēr katra darīja, kas bija jādara, bez kurnēšanas.

Atzīmējot uzņemšanu S!P!K!, pie selgām ieradās visu studenšu korporāciju prezidiji un Selgas goda filistri. Skanēja dziesmas, laba vēlējumi, atzinība.

1928. gada rudens semestrī tika atrastas jaunas telpas konventa dzīvoklim kādā privātā dzīvoklī Blaumaņa ielā. Taču drīz atkal selgas pārcēlās, jo imerietes decembrī paziņoja, ka ar jauno gadu pāriešot uz jaunu dzīvokli Lielajā Miesnieku ielā un varbūt selgas vēloties ieņemt viņu bijušo dzīvokli Valdemāra ielā Studentu namā. Tā bija lieliska Ziemassvētku dāvana!

Ienākot jaunajā dzīvoklī, tajā nebija nevienas mēbeles, taču pamazām arī tās tika sagādātas. Pirmās konventa sēdes notika sēdot uz izklātiem papīriem, taču tas netraucēja aktīvi darboties – ne velti par šo dzīvokli vecākajām komilitonēm ir vislabākās atmiņas: “sprēgāja asprātības, skanēja dziesmas, risinājās debates par zinātni, par politiku. Viens darbs vēl nebija padarīts, jau jauns bija prātā. Bēdu nepazinām”. (Alma Millere)

1930./31. māc. gadā SELGA pirmo reizi uzņēmās prezidija pienākumus Studenšu prezidiju konventā. Sēdes notika selgu konventa dzīvoklī, saskaņā ar noteikumiem. Pēc S!P!K! prezidija pienākumu veikšanas jau bija jādomā par 5 gadu jubilejas atzīmēšanu. Tā 1932. gada februārī tika atzīmēti SELGAS 5 gadi: “iesvētījām savu karogu, dziedājām savu karoga dziesmu un atjaunojām savu solījumu SELGAI, dziedot Saules meitu dziesmu” (Alma Millere). Karoga un Saules meitu dziesmām vārdus deva mūsu komilitone Elza Miķelsone – Lapiņa, bet mūziku – Jānis Zeltkalns. Korporācijas 5. gadu dibināšanas svētkos tika uzņemtas 2 jaunas goda filistres: prof. E. Paukuļa kundze un pazīstamā sabiedriskā darbiniece Līvija Menģeļa kundze.

Komilitoņu (jeb tautiešu) skaits bija pieaudzis tiktāl, ka bija jādomā par lielākām telpām.1933.gadā selgas pārgāja uz jaunu dzīvokli Noliktavu ielā: “Jaunais dzīvoklis bija liels, saulains, ar skaistu skatu uz Daugavu. Nedomāju, ka šai dzīvoklī jutāmies labi, bija par lielu, aukstu un augstu – 4, stāvā. Nebija šai dzīvoklī tās dzīvības, kas bija Valdemāra ielā. Mājas pirmajā stāvā atradās Jūrnieku slimo kase. Dienu kāpņu telpā vienmēr uzturējās kāds jūrnieks. Bez piezīmēm nevarēja paiet garām. Vispopulārākā piezīme bija: “Daugaviņas, kur jūs iesit? “” (Alma Millere)

Aktīvā darbā tuvojās 1937.gads – 10 gadi kopš SELGAS dibināšanas. Galvenais notikums šajos svētkos bija vapeņa iesvētīšana.

1937. gada 17. februārī savus gadasvētkus selgas atzīmēja vispirms ar dievkalpojumu baznīcā, kur sprediķi lasīja prof. Rumba. Lūgtie viesi bija SELGAS goda filistri, SELGAS saime, S!P!K! locekles un selgu tuvinieki. No baznīcas svētku dalībnieki devās uz konventa dzīvokli, kur dažas stundas vēlāk prof. Auškāps atklāja vapeni, un arhibīskaps prof. T.Grīnbergs to iesvētīja. Vapeņa iesvētīšanā piedalījās arī S!P!K! un P!K! prezidiji. Otrā dienā notika jubilejas balle. Šajos gadasvētkos konvents uzņēma jaunus goda filistrus: arhibīskapu prof. Dr. T.Grīnbergu, doc. H.Albātu, doc. Alisi Karlsoni un doc. Akmentiņu.

Jau 1936. gada rudenī SELGA pārgāja uz jaunu konventa dzīvokli Brīvības un Kalpaka ielas krustojumā. Dzīvoklis bija liels, saulains, plašu skatu uz apstādījumiem un Rīgas centru. No selgu atmiņām: “Kad iegāju jaunajās telpās un redzēju to, kas paveikts no 1929. gada janvāra, tad tikai novērtēju savu komilitoņu (tautiešu) lielo darbu un uzupurēšanos. Kas ir tas spēks, kas spēj visu to veikt? 1929. gada janvāri pirmo konventu savā pastāvīgajā dzīvokli noturējām sēdot uz papīriem, tagad bija iekārtotas 7 istabas.” (Alma Millere)

Darbs ritēja spraigi. Šajā laikā jau bija nodibinājusies SELGAS Filistru biedrība. Konventa sēdes un literārie vakari izvērtās plaši ar interesantām debatēm, bieži viesos ieradās arī goda filistri.